Kas jūs piesaistīja meža nozarei?

– Es vairāk vai mazāk uzaugu kokzāģētavā, un tur radās mana interese par mežu. Taču ne pati kokzāģētavas daļa bija tā, ar ko vēlējos strādāt. Mani vairāk piesaistīja iespēja atstāt savas pēdas, sadarbojoties ar meža īpašniekiem un radot vērtību – gan šodien, gan nākamajām paaudzēm.

– Mežs ir ļoti ilgtermiņa projekts, ja tā var teikt. Tas prasa lielu atbildību un zināšanas.

Kā ir mainījusies mežsaimniecība?

– Meži vairs nav tikai “egļu tīrumi”. Nākotnes meži vairāk atgādina jauktus mežus. Egļu tīrumi joprojām pastāv, taču audzēs ir lielāka daudzveidība, un meži ir jāapsaimnieko citādi.

– Ir jāizrāda lielāka saudzība pret dažādām vidēm, piemēram, mitrām joslām, malu zonām un citām jutīgām meža daļām.

Kā jūs raugāties uz sertificētu mežsaimniecību?

– Man nav pilnīgi nekādu problēmu atstāt dabas vērtības, izrādīt saudzību un radīt pievienoto vērtību – labprāt nedaudz vairāk, nekā prasa sertifikācija. Arī daudzi mani klienti vēlas izdarīt kaut ko vairāk. Ja prasība ir trīs augsti celmi uz hektāru, bet ir iespējams atstāt piecus, tad labprāt to dara.

– Man attiecības ar meža īpašnieku ir sadarbība. Lēmumu pieņem meža īpašnieks, un viņa vēlmes ir noteicošās, taču labāko rezultātu var sasniegt tad, ja notiek dialogs.

Cik lielā mērā meža īpašnieks ietekmē mašīnas izvēli?

– Meža īpašnieks varbūt ne vienmēr vēlas konkrētu mašīnu. Taču gan mēs, gan meža īpašnieks redzam, ja ir mitras joslas vai sliktāka nestspēja. Tad mēs iesakām mazākas mašīnas.

– Ezeru tuvumā vai jutīgās augsnēs atšķirība ir ātri pamanāma. Ja kaut nedaudz uzlīst, lielāka mašīna var atstāt rises, savukārt mazāka mašīna ir saudzīgāka. Turklāt tā ir gandrīz nedzirdama, kas ir liela priekšrocība vietās ar daudziem apmeklētājiem.

Kāpēc mazākās mašīnas ir svarīgas?

– Tās dod mums un meža īpašniekam labākus priekšnoteikumus, īpaši, ja darbuzņēmējam ir pieejamas gan lielākas, gan mazākas mašīnas. Piemērotā audzes tipā tas paaugstina darba kvalitāti, samazina ietekmi uz augsni un var dot arī labāku ekonomisko rezultātu.

– Biezās pirmajās un otrajās kopšanas cirtēs mazākas mašīnas ir ļoti efektīvas. Lielākai mašīnai nepieciešami platāki tehnoloģiskie koridori, kas var nozīmēt, ka tiek izcirsts vairāk meža nekā nepieciešams – mežs, kas citādi būtu varējis palikt un augt.

Kā jūs plānojat pasākumus kopā ar meža īpašnieku?

– Mēs kopā ar meža īpašnieku izstrādājam plānu nākamajam gadam. Tas kļūst par pamatu, gandrīz kā vienošanās, par to, kādi darbi jāveic. Taču tas nav pilnībā nemainīgs. Daudz ko nosaka laikapstākļi un apstākļi mežā.

– Man šķiet ļoti vērtīgi, ja meža īpašnieks dodas līdzi uz mežu, izrāda interesi un runā ar darbuzņēmēju. Tad komunikācija kļūst skaidrāka, un visi strādā vienota mērķa labā.

Kā notiek sadarbība ar darbuzņēmējiem?

– Mēs esam kolēģi, kas strādā kopā. Darbuzņēmējs, harvestera operators un forvardera operators ir izšķiroši rezultātam. Ja komunikācija nedarbojas, pastāv risks, ka darbs netiks paveikts atbilstoši meža īpašnieka vēlmēm.

– Es arī cenšos nodot tālāk pozitīvas atsauksmes. Ja meža īpašnieks ir apmierināts un saka, ka darbs paveikts labi, es parūpējos, lai darbuzņēmējs to uzzina. Viņiem šīs atsauksmes ir vajadzīgas vismaz tikpat ļoti kā visiem pārējiem.

Vai jūs redzat atšķirības starp meža īpašnieku paaudzēm?

– Jā, jaunākā paaudze bieži vien lielāku uzmanību pievērš saudzībai, videi un ilgtspējai. Tas var būt saistīts ar akumulatora krūmgriežiem, elektriskajiem motorzāģiem vai to, ka mašīnām jāizmanto HVO degviela. Ne vienmēr izšķirošais ir pēdējais eiro.

– Tajā pašā laikā mums ir nepieciešams līdzsvars. Mums vajadzīgi meži, kas ražo kokmateriālus, bet arī meži, kuros mēs izrādām lielāku saudzību. Es ticu harmoniskam sajaukumam, kurā vieta ir dažādiem mērķiem.

Kāda loma mazākām mašīnām ir pilsētu tuvumā esošajos mežos?

– Pilsētu tuvumā esošajos mežos bieži ir skriešanas takas, pastaigu takas, slēpošanas trases un daudz cilvēku. Ir arī daudz viedokļu un vēlmju, kas jāņem vērā.

– Šādās vidēs mazākas mašīnas var būt liela priekšrocība. Piemērotos mežos tās netraucē sabiedrību tādā pašā veidā. Tās ir mazāk dzirdamas, mazāk redzamas un dabiskāk iekļaujas meža vidē.

Vai varat minēt konkrētu piemēru, kad mašīnas izvēle bija izšķiroša?

– Mēs veicām kopšanas cirti teritorijā, kurai jākļūst par mitrāju. Augsnes nestspēja jau no paša sākuma bija ierobežota, un tur šķita pašsaprotami izvēlēties mazākas mašīnas gan ciršanai, gan izvešanai. – Vienīgās bažas bija, ka mašīnām bija jāpārvar grāvji, tāpēc tur bija jābūvē tilti. Taču tilti būtu bijuši vajadzīgi neatkarīgi no mašīnu izmēra. Gala rezultāts bija fantastiski skaists, un meža īpašnieks bija ļoti apmierināts.

Ko nozīmē, ja meža īpašnieks ir apmierināts?

– Kad meža īpašnieks pateicas par labi paveiktu darbu, tad var mierīgi gulēt. Tas ir tas, ko vēlies sasniegt. Tāpēc mēs to darām.