Pēc ugunsgrēkiem: drošība uzmanības centrā

Vasaras sausums un ugunsgrēki ir atstājuši pēdas mežā. Kopā nodeguši aptuveni 25 000 hektāru, un Zviedrijas Meža aģentūra strādāja pilnā jaudā.
– Traģēdija daudziem meža īpašniekiem, saka Hanss Šelsmīrs, Zviedrijas Meža aģentūras valsts meža bojājumu koordinators.

Šovasar Zviedrijas meži dega. Tika skarta platība 50 000 futbola laukumu lielumā 900 miljonu kronu vērtībā.
– Tā bija neparasti sausa un karsta vasara. Daudziem uzņēmumiem un darbuzņēmējiem tas nozīmēja pilnīgu darba apstāšanos, kas ietekmē viņu likviditāti. Tas ir tas, kas mežsaimniecību ietekmējis visvairāk, saka Hanss Šelsmīrs.

Apmēram pirms nedēļas pēdējais ugunsgrēks Jēvleborgas lēnē tika nodots pēcdzēšanai. Tagad sākas pēcdarbi, kuru centrā ir drošība.
– Šajās teritorijās joprojām var būt bīstami staigāt. Koki var nogāzties, ja sāk pūst vējš, un dažviet ir aizliegts uzturēties.

Teritorijās, kur ir stipri degusi un augsne neuzvedas kā parasti, var ieteikt mazākas meža mašīnas ar zemu spiedienu uz augsni, uzskata Hanss.
– Var teikt, ka augsne ir mānīga, un ir lielāks risks sabojāt apvidu, īpaši tur, kur saknes ir izdegušas.
– Tagad gaida daudz kailciršu. Tie, kas strādāja pēc ugunsgrēka Vestmanlandē, ziņoja, ka koki bija citādi, kad tos vajadzēja apstrādāt.

Tomēr pēc sausā laika mežsaimniecībā kopumā var saskatīt arī pozitīvu faktoru – ja vien rudenī nolīs tieši pietiekami.
– Tad ir labas izredzes, ka varēs braukt, neradot lielus braukšanas bojājumus. Tas var arī padarīt kokus noturīgākus pret vētrām, saka Hanss Šelsmīrs.

Zviedrijas Meža aģentūra ir sagatavojusi informatīvu lapu par to, kā rīkoties apdomīgi un kas jāņem vērā, braucot apvidū. Vairāk informācijas: www.skogsstyrelsen.se.